Kur esam mēs, Latvijā ?  Un vai «man» vajag ES «Sociālo pīlāru»

/Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš/

1.Jautājumi:

  • Kādas ir vissteidzamāk risināmās ekonomiskās un sociālās problēmas Eiropā un Latvijā? 
  • Kādus risinājumus Jūs saskatāt?

2.Izaicinājumi (vai problēmas):

  • Demogrāfija (novecošana)
  • Demogrāfija (dzimstība) 
  • Globalizācija
  • Urbanizācija
  • Depopulācija  
  • Migrācija 
  • Nevienlīdzība 
  • Nabadzība 
  • Ģimenes modeļa izmaiņas 

3.Nepieciešams: Izpratne un sistēmiska rīcība 

4.Sistēmiskās problēmas Latvijā

  • «Lokālās kanalizācijas princips» / «Darbojas tāpēc, ka ir te ierakta» ieraduma un procesa pēc – bez kopīga un arī konkrēta mērķa. Atsevišķās darbības nav vērstas uz vienotu mērķi (rezultātu), nav pēctecīgas.
  • «Robina Huda pieeja» /«Atņemt bagātajiem un sadalīt nabagajiem» (vairāk kā 60% resursu naudas formā).
  • «Atsevišķo maku pieeja» / «Es, mans, nedošu», resori, pārvaldes institūcijas, pašvaldības darbojas katra par sevi ar saviem resursiem, redzot tikai savu maku.
  • «Viss vienā jeb Heden šolders risinājums» politikas veidotājs, vajadzību vērtētājs, finansētājs, pakalpojumu sniedzējs un kontrolētājs bieži vien ir viena un tā pati persona
  • «Nauda seko iestādei» - nav ekonomiska pamatojuma iefetišizēšanai (arī Di) jo  kalkulē un maksā atbilstoši iestādes izmaksām naudas ir tiks cik vietu iestādēs un par cik tās var šo pakalpojum u sniegt

5.Izdevumi sociālajai aizsardzībai (% no IKP):

Dānija 34,6 Francija  34,2 Nīderlande 33,3 Īrija 32,5 Somija 31,2 Grieķija 31,2 Beļģija 30,8 Zviedrija 30,5 Itālija 30,3 Austrija 30,2 Vācija 29,5 EU - 28 29,5 Lielbritānija 28,8 Portugāle 26,9 Spānija 25,9 Slovēnija 25,4 Luksenburga 23,3 Kipra 23,1 Ungārija 21,8 Horvātija 21,2 Čehija 20,8 Malta 19,4 Slovākija 18,4 Polija 18,1 Bulgārija 17,4 Lietuva 16,5 Rumānija 15,6 Igaunija 15,4 Latvija 14,1 

6.Un par spīti tam joprojām viss vēl notiek:

  • Latvija viens no sociālo pakalpojumu inovāciju līderiem;
  • Augsts IT un tehnoloģiju izmantošanas līmenis; 
  • Spēcīgs (neregulēts , neuzskaitīts un neatbalstīts) neformālās aprūpes sektors;
  • Radošs (neatbalstīts un altruistiski ideālistisks), nevalstiskais sektors; 
  • Darboties gatavi, sociālie darbinieki    
  • Pacietīgi cilvēki un zemas prasības.

7.Ko piedāvāts ietvert sociālo tiesību regulējumā (Pīlārā) ?  

  • Samērīga un pēctecīga un koordināta sociālā aizsardzība;
  • Koordinēts piedāvājums (integrēti atbalsta mehānismi);
  • Vispārēja un savlaicīga pieeja augstas kvalitātes veselības aprūpei;
  • Ilgtermiņa aprūpes pieejamība un finansiāli stabils nodrošinājums; 
  • Pensijas, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni; 
  • ……

8.Jautājuma būtība – kāda būtu  

  • Vai mēs spējam risināt izaicinājumus paši «ar atvērtās koordinācijas metodi» ?
  • Vai mums nepieciešams precīzs un sasitošs ES noteikts sociālo tiesību «rāmis» ?
  • Ko nododam ES un ko regulējam paši ?
  • Vai gribam sociālu valsti vai parastu valsti ? 
  • ES / Latvijas valsts / pilsoņu loma ?
Paskaidrojums: 
  • Sociāla valsts – cilvēkam ir precīzi definēts sociālo tiesību apjoms un valstij ir saistoši pienākumi pret cilvēku
  • Parasta valsts - cilvēkam ir sociālās tiesības, valstij ir formāla un morāla atbildība, bet nav sasitošu pienākumu   

9.Vai mēs gribam vairāk valsts pozitīvo pienākumu ? 

10.Kādus risinājumus Jūs saskatāt?

  • Likvidējam sistēmiskās problēmas /Atbildības/ Maki Sadarbības / Mērķi / Pēctecība /  
  • Vairāk resursu sistēmā gan publisko, gan privāto 
  • Pietiekoši mērķa grupu ienākumi (algas, pensijas, pabalsti) 
  • Garantēts nodrošinājuma līmenis
  • Godīga un vienlīdzīga konkurence
  • Vienotas un salīdzināmas kvalitātes prasības
  • Atzīstam visus dalībniekus un jaunas politikas neformālo dalībnieku atbalstam /faktiski to kas ierakstīts Pīlārā/

11.Iespējamie risinājumi Latvijai 

11.1.Finanšu resursu dažādošana un mērķorientēta izmantošana

  • esošie sociālās jomas resursi – pakalpojumi, valsts un pašvaldību pabalsti aprūpes vajadzībām, īpašai kopšanai u.t.t. tiek sinhronizēti un tiek lietoti vienotu un definētu mērķu sasniegšanai; 
  • ir sadarbības mehānismi veselības un sociālās jomu pakalpojumu savstarpēji papildinošai sniegšanai un resursu racionālai izmantošanai;
  • mērķu noteikšana, to sasniegšanas kontrole un resursu pārraudzība ir vienās rokās; 
  • ir nodalīti resursi un savlaicīga rīcība sniedzot pakalpojumus, kas vērsti uz pašaprūpes spēju saglabāšanu un uzturēšanu;   
  • maksa par Sociālajiem pakalpojumiem kā attaisnotais izdevums (analogi izglītībai un veselības aprūpei);
  • nākotnes diskusija par kopšanas apdrošināšanu. 

11.2.Proaktīvas politikas 

  • neformālo aprūpētāju atbalsta programma (konsultācijas, apmācība, atbalsts specifisku darbu veikšanai, «brīvdienas»; utt.);
  • pakalpojumu pieejamības atbalsta programma, atbalstot alternatīvo pakalpojumu izveidi un uzturēšanu reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu; 
  • vienotas satura pieejas definēšana (aprūpes līmeņi, pakalpojumu grozi, u.c.) t.i. prasības ne tikai formai, bet arī satura standarti;
  • moderno tehnoloģiju ieviešana un izmantošana, pakalpojumu sniegšanai, plānošanai, vajadzību novērtēšanai, datu apmaiņai (e-aprūpe, drošības pogas, palīgierīces u.c.);
  • senioru aktīvas sabiedriskās līdzdalības programmas;
  • «neinstitucionalizācija».